Metodoloģija.
Pētījumā par iepirkšanos humānās palīdzības veikalos izmantoju mikro socioloģisko metodi - interviju, lai noskaidrotu faktorus, kādēļ indivīdi – īpaši, jaunieši, iepērkas humānās palīdzības veikalos, intervēju 3 jaunietes : Rūtu (21 gads), Martu (23 gadi), Kati (25 gadi). Respondentes pazīstu personīgi. Visas trīs jaunietes strādā; vidējais ienākumu līmenis ir 150Ls ; Rūta un Kate ir studentes.
Intervijas ilga aptuveni 1 stundu. Intervijas bija daļēji strukturētas.
Iegūtos datus apstrādāju pēc aksiālās kodēšanas metodes - kodi daudzviet tekstā ir atstāti tuvu respondentu stāstītajam.
Līdz ar ‘atmodas sākumu’ 1991. gadā Latvijā notika pārmaiņas politiskā, ekonomiskā un sociālajā līmenī. Pārmaiņu laikā indivīdi saskārās ar naudas reformu, kas atstāja iespaidu uz cilvēku ikdienas dzīvi. LPSRS laikā valdīja ‘deficīts’, taču ‘pārmaiņu laikā’ situācija ‘saasinājās’, kā izteicās respondents „nebija ko pirkt un nebija par ko pirkt”. Šajā laikā Latvijā ienāca jauna parādība - humānā palīdzība (sabiedrībā sauktas par ‘humpalām’), kas sākumā bija vienkārši kā lietotu mantu (drēbju, apavu) dalīšana cilvēkiem darba vietās, slimnīcās, baznīcās, bērnu namos- tiem kam tas bija nepieciešams, taču ar laiku sāka parādīties humānās palīdzības veikali, kur par nelielu naudu varēja nopirkt apavus un apģērbu, kā arī citas ikdienas dzīvei nepieciešamas lietas.…
