Manuprāt, ja persona kā savu augstāko vērtību atzīst baudu, tad tā ir viegli ietekmējama veikt noziedzību, jo samaksa par šo noziedzību viņu apmierinās. Cilvēks kļūst amorāls (izvirtīs) kā rezultātā viņam parādās tādi kriminoloģijas atzarojumi kā dzimumtieksmju apmierināšana, viņš arī veic izvarošanu pretdabiskā veidā, par ko draud likumā paredzētais sods.
5)Askētisms kā kriminoloģiskā kategorija.
Askēze (grieķu: askēsis — vingrināšanās) vai askētisms ir galēja atturības pakāpe, kad cilvēks atsakās no dzīves labumiem un pārvar jutekliskās tieksmes, lai sasniegtu kādu morāles vai reliģisko ideālu, uzupurētos kāda sociālā mērķa labad. Hedonisma pretstats.
Sākotnēji askēze Senajā Grieķijā bija vingrināšanās tikumos, bet vēlāk reliģijā to saistīja ar vientuļnieku dzīvi, gavēšanu, atteikšanos no laulībām un citām darbībām pret jutekliskām baudām, lai panāktu tikumisko pilnību un garīgi tuvinātos ar Dievu. Askēze ir pazīstama kristietībā, kā arī citās reliģijās. Plašākā nozīmē askēzi saista ar cilvēku, kurš ir augstākajā mērā atturīgs un ir atsacījies no visiem pasaulīgajiem priekiem.
Cilvēkam ir galējā pakāpe, kā rezultātā viņš sajūk prātā, jo ir norobežojies no apkārtējas pasaules, kas arī rada ļoti lielu risku, ka tiks veikta noziedzība. Tas ir diezgan lielā mērā saistīta ar reliģiju, kā reliģija teiks tā būs- bet vai tas ir pareizi? Cilvēkam ir jābūt dažādām dzīves vērtībām, viņam ir jābūt no visa pa drusciņai. Jo, ja cilvēks, savas dzīves laikā nesastopas ar labumiem, viņš nepazīst Labā nozīmi, viņš ir norobežojies.
…
1) Kriminoloģiskās domas izveides priekšnosacījumi 2) Mitoloģijas loma kriminoloģiskā ideja 3) Reliģijas loma kriminoloģijas izveidē? 4) Hedonisma kriminoloģiskais konteksts 5)Askētisms kā kriminoloģiskā kategorija. Noziedzību un tās cēloņus sākumā pētīja krimināltiesību, valststiesību, filozofijas mācību ietvaros. Tikai XIX gadsimta beigās kriminoloģija sāka nodalīties kā vairāk vai mazāk patstāvīga zinātne par noziedzību. Viņi biji pirmie, kas secināja, ka noziedzība ir sociāla un vēsturiski determinēta parādība, kas rodas noteiktā sabiedrības attīstības stadijā līdz ar privātīpašuma rašanos, sabiedrības sašķelšanos šķirās un valsts izveidošanos. Marksistiskās kriminoloģijas aizsākums ir saistīts ar F. Engelsa darbu „Strādnieku šķiras stāvoklis Anglijā”. Šajā darbā Engelss parādīja noziedzības rašanās likumsakarības kapitālistiskajā sabiedrība, uzsvēra tiešo sakaru starp strādnieku šķiras pārstāvju izdarītajiem noziegumiem un viņu eksistences apstākļiem kapitālistiskajā sabiedrībā.