-
Sieviešu un vīriešu attieksme pret vardarbības elementu izmantošanu CSDD sociālo reklāmu kampaņās
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Attieksmes pret vardarbības elementu izmantošanu CSDD sociālo reklāmu kampaņās teorētisks apskats | 5 |
| 1.1. | Attieksme | 6 |
| 1.1.1. | Attieksmes veidošana un tās maiņa | 6 |
| 1.1.2. | Attieksmes ietekme uz rīcību | 7 |
| 1.2. | Reklāmas būtība | 8 |
| 1.2.1. | Reklāmas mērķi un funkcijas | 9 |
| 1.2.2. | Reklāmas vēstījuma veidošanas principi | 10 |
| 1.2.3. | Reklāmas vizuālie elementi | 11 |
| 1.3. | Vardarbības elementi un to izmantošana reklāmā | 12 |
| 1.4. | Sociālā reklāma un sociālo reklāmu kampaņas | 13 |
| 1.5. | CSDD un tās sociālo reklāmu kampaņas | 14 |
| 2. | Sieviešu un vīriešu attieksmes pret vardarbības elementu izmantošanu CSDD sociālo reklāmu kampaņās empīrisks pētījums | 19 |
| 2.1. | Pētījuma norises apskats | 19 |
| 2.2. | Pētījuma rezultātu analīze un interpretācija | 20 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 27 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 29 | |
| Pielikums Nr. 1. Fokusgrupas intervijas jautājumi | 32 | |
| Pielikums Nr. 2. Intervijas atšifrējums | 33 |
Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi
Pētījuma gaitā autore nonāca pie sekojošiem secinājumiem:
1. CSDD ir valsts akciju sabiedrība, kas saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu un Statūtiem nodarbojas ar transportlīdzekļu reģistrāciju, autovadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu un vadītāja apliecību izsniegšanu, tehniskās apskates nodrošināšanu, veic ceļu drošības auditu un vispārēju pārraudzību, kā arī veido un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, informē un izglīto ceļu satiksmes dalībniekus. Ik gadus CSDD rīko vērienīgas sociālās kampaņas ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību šokējošajai situācijai – ārkārtīgi lielajam ceļu satiksmes pārkāpumu un negadījumu skaitam.
2. No līdzšinējām CSDD reklāmas kampaņām visvairāk uzmanību piesaistījušas kampaņas „No vadītāja līdz izvadītājam ir viena glāze. Nebrauc dzēris!”, „Skaties divreiz! DIVREIZ!” kā arī citas pirms Līgo un Jāņu kampaņas.
3. Reklāmās izmantotie vardarbības elementi pievērš uzmanību, tomēr ir nepatīkami, lielākoties izraisa nepatīkamas emocijas, līdz ar to bieži vien ir par iemeslu tam, ka respondenti nevēlas skatīties un novēršas no šādām reklāmām.
4. Reklāmās izmantotie vardarbības elementi nereti raisa nepatīkamas asociācijas ar notikušiem negadījumiem tuvinieku un paziņu lokā.
5. Kā galvenie uzmanību piesaistošie elementi redzētajos reklāmas materiālos, ar atklātiem vardarbības elementiem, tikuši minēti asinis un bojāgājušie.
6. Kā galvenie uzmanību piesaistošie elementi reklāmās ar slēptiem vardarbības elementiem, pēc respondentu domām ir emocionāls teksts, kā arī tādi elementi kā ģimenes tēls un kapa vietas.
7. Kā liecina respondentu viedoklis, efektīgākas ir reklāmas, kurās izmantoti slēpti vardarbības elementi, jo emocionālais teksts aizkustina, spēlē uz jūtām un rada empātiju.
8. Vairums respondentu uzskata, ka reklāmas spēkos nav mainīt satiksmes dalībnieku paradumus un braukšanas kultūru, nepieciešami citi līdzekļi situācijas uzlabošanai.
…
Tā kā Latvijā reģistrēto sauszemes transportlīdzekļu skaits nemitīgi pieaug, 2012.gada beigās reģistrēto vieglo automašīnu skaits sasniedza jau 618,3 tūkstošus (Centrālā statistikas pārvalde, 2013), lai saglabātu kārtību uz ceļiem, ir ļoti būtiski ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Tēmas aktualitāti noteica tas, ka diemžēl ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ļoti augsts, turklāt maksimālā atļautā ātruma neievērošana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā nereti daudzu šoferu vidū ir kļuvusi par ierastu parādību. Tieši šī iemesla dēļ Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk tekstā - CSDD) katru gadu rīko vērienīgas sociālo reklāmu kampaņas, kurās, lai pievērstu uzmanību, nereti tiek izmantoti vardarbības elementi, tādejādi cerot mainīt autovadītāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku paradumus un braukšanas kultūru. Līdz ar to, autore uzskata par svarīgu noskaidrot, kāda ir sieviešu un vīriešu attieksme pret vardarbības elementu izmantošanu CSDD sociālo reklāmu kampaņās, un vai šādas reklāmas spēj mainīt ceļu satiksmes dalībnieku paradumus un braukšanas kultūru. Šī mērķa sasniegšanai, autore izvirza sekojošus uzdevumus: analizēt literatūru; izvēlēties metodiku; atlasīt respondentus; veikt fokusgrupas interviju; apstrādāt un interpretēt rezultātus; izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus. Pētījuma priekšmets ir attieksme pret vardarbības elementu izmantošanu CSDD sociālo reklāmu kampaņās, savukārt, par pētījuma objektu darba autore izvēlas fokusgrupu 10 cilvēku sastāvā, kas sadalīti divās grupas – 5 sievietes un 5 vīrieši. Darbs sastāv no ievada, divām nodaļām- teorētiska apskata un pētījuma daļas, 7 apakšnodaļām un 2 pielikumiem, kas kopā sastāda 36 lpp.
