Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.09.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Enerģija (vēja, ūdens, saules)', 1.
  • Referāts 'Enerģija (vēja, ūdens, saules)', 2.
  • Referāts 'Enerģija (vēja, ūdens, saules)', 3.
  • Referāts 'Enerģija (vēja, ūdens, saules)', 4.
  • Referāts 'Enerģija (vēja, ūdens, saules)', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Statistikas dati rāda, ka Latvijā ražo tikai aptuveni 50% tajā patērējamās elektroenerģijas. Savukārt 60% - 84% šīs enerģijas ražo hidroelektro­tacijās (piem. Rīgas HES maksimālā jauda ir 384 MW, Pļaviņu HES — 825 MW, Ķeguma HES — 240 MW).
Milzīgs potenciālās un kinētiskās enerģijas krājums ir ūdenim un vējam. Tādēļ, lai uzlabotu nodrošinājumu ar elektroenerģiju, kas tiek ražota republika, jāatjauno mazās HES, ka arī jāizmanto vējģeneratori.
Vējģeneratorus iespējams izveidot gar visu Baltijas jūras piekrasti no Lietuvas līdz Igaunijai.
Pirms Otrā pasaules kara Latvijā vējdzinēji bija visai izplatīti, tos ražoja VEF.
Piejūras novados varēja iegūt 248 kW/h elektroenerģijas gadā, bet no jūras attālākos rajonos — 110 kW h.
Aprēķini rāda, ka vējģenerators ar 10 kW jaudu Latvijas ap­stākļos var saražot līdz 40000 kW/h elektroenerģijas gadā, ar ko pilnīgi iespējams nodrošināt vienu mūsdienu zemnieku saimniecību.
Mūsu repub­likai būtu nepieciešami vismaz 10 tūkstoši mazjaudas vējģeneratoru.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants