Eksistenciālisma filozofijai un eksistenciālo jautājumu aplūkojumam, manuprāt, ir īpaša vieta mūsdienu kultūrā. Tā radusies starp pirmo un otro pasaules karu, bet sevišķi plašu popularitāti tā iemantojusi pēc otra pasaules kara. Eksistenciālisma pārstāvji tiecas sniegt atbildi uz kardināliem jautājumiem : personiskās dzīves jēgu, cilvēka būtību un viņa vietu pasaulē u.t.t. Lai arī kādas problēmas tiktu risinātas, tās visas iegūst tikumisku interpretāciju. Brīvība ir nepieciešama, lai būtu iespējama cilvēka eksistence. Mūsdienu filozofijā brīvības tēma saistās ar cīņu pret ļaunumu. Ši cīņa norīt nevis morālā, bet gan eksistenciālā plānā, kur centrālāis jautājums ir par jēgu. Ļaunumu var apturēt, ja to padara par bezjēdzīgu. Sakarā ar eksistenciālās filozofijas uzplaukumu pastāv tendence ētikai saplust ar cilveka filozofiju.…
