Nepārliecinošs skan arī arguments par nabadzības izskaušanu. Uzskatu, ka nabadzību pilnībā izskaust nav iespējams, to var tikai censties samazināt. Nabadzība lielākā vai mazākā mērā pastāvēs vienmēr, tādēļ uzskatu, ka to vajadzētu pārfrāzēt kā nabadzības samazināšanu, nevis izskaušanu.
Visbeidzot neskaidrības radīja jautājums par Eiropadomes lēmumu pieņemšanas procedūru. Eiropas Savienības Padomē ir skaidri norādīta lēmumu pieņemšanas procedūra – dubultais vairākums. Tajā pašā laikā nav norādīts uz kāda pamata lēmumus pieņems Eiropadomē. Ja paliek nemainīga sistēma, kāda bija iepriekš, Eiropas Padomes pastāvēšanas laikā, tad Eiropadomes lēmumu pieņemšanas process nepavisam neuzlabojas, jo Eiropas Padomes pastāvēšanas laikā tas bija vienprātības balsojums. Tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšana Eiropadomē būs tikpat lēna un neefektīva.
Kopumā, uzskatu, Lisabonas līgums ir centiens izveidot demokrātiskāku, caurspīdīgāku un efektīvāku Eiropas Savienības darbību, tomēr daži jautājumi vēl ir palikuši neskaidri, ko būtu jādefinē precīzāk, jo vienmēr atradīsies kāds, kurš izmantos šīs nepilnībai, lai likumus un noteikumus apietu.
…
