Pozitīvas domāšanas nozīme problēmsituāciju pārvarēšanas plānā un realizācijā

Mūsdienās, it īpaši ziemas periodā, vairumā cilvēkos – skolēnos, strādājošajos, pieaugušajos, bērnos ir manāms nogurums, bezspēks, slinkums, kas, pēc autores domām, būtiski ietekmē vecāku un bērnu savstarpējās attiecības, skolēnu sekmes mācībās, vēlmi strādāt, kā arī, skatījumu uz dzīvi. Tā dēļ, darba autore, ir izvēlējusies tēmu – ‘’Pozitīvas domāšanas nozīme problēmsituāciju pārvarēšanas plānā un realizācijā.’’, lai aptaujātu dažādu nodarbošanās veidu un vecumu grupu cilvēkus, noskaidrojot, tos iemeslus, kuru dēļ zūd darbaspēks un griba, un, lai uzzinātu metodes, kā justies labi un domāt pozitīvi, dažādu dzīves situāciju pārvarēšanas brīžos.
Pētījuma objekts. 24 vispārizglītojošo skolu skolēni vecumā 17 - 20 gadi; 24 pieaugušie – 35 – 45 gadu vecumā.
Pētījuma priekšmets. Pozitīva domāšana dažādās dzīves situācijās.
Pētījuma mērķis. Noskaidrot dažādu vecuma grupu respondentu domāšanas īpatnību ietekmi problēmsituāciju pārvarēšanā.
Pētījuma aktualitāte. Izpratne par pozitīvas domāšanas metodēm veicinās domāt pozitīvi.
Pētījuma uzdevumi.
Analizēt zinātnisko literatūru par pozitīvu domāšanu;
Izvēlēties atbilstošas metodes, lai noskaidrotu respondentu domas par pozitīvas domāšanas spēku;
Veikt pētījumu par pozitīvu domāšanu starp dažādu vecumu grupu un nodarbošanās veidu cilvēkiem;
Analizēt iegūtos rezultātus.
Pētījuma metodes. Teorētiskā metode: literatūras analīze par pozitīvas domāšanas veidiem, tās pielietošanu dažādās dzīves situācijās, tās nozīmi problēmsituācijās.
Empīriskā datu ieguves metode:
1) strukturēta intervija;
2) darba autores izstrādāta aptauja, noskaidrošanai, ko katra vecuma grupa uzskata par sarežģītu situāciju.…