| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Iedzīvotāju izglītības līmenis | 5 | |
| 1.1. | Latvijas iedzīvotāju izglītības līmenis | 5 |
| 1.2. | Bezdarbs un izglītības līmenis | 8 |
| 1.3. | Pieprasījums pēc izglītības | 12 |
| 1.4. | Sagaidāmais izglītības ilgums | 12 |
| 1.5. | Izdevumi izglītībai | 15 |
| 1.6. | Mūžizglītība | 17 |
| Darba samaksa un kvalifikācija | 21 | |
| 1.7. | Izglītības atdeve | 21 |
| 1.8. | Darba samaksa pa izglītības līmeņiem Latvijā | 27 |
| 1.9. | Darba samaksa dažādās izglītības jomās un profesijās | 29 |
| Darbaspēka atbilstība tautsaimniecības interesēm | 33 | |
| Pasākumi izglītības kvalitātes uzlabošanai | 38 | |
| Secinājumi | 42 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 44 |
Secinājumi
Galvenie secinājumi par darbaspēka kvalitatīvajiem rādītājiem:
1. Viens no darbaspēku raksturotajiem kvalitatīvajiem rādītājiem ir izglītības līmenis. Latvijas darba tirgū vislielākais īpatsvars ir strādājošo ar vidējo izglītību un arodapmācību ap 70%, augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars ir 25%, salīdzinot ar Zviedriju tas ir par 10 procentpunktiem mazāk.
2. Jo zemāks ir darbinieka izglītības līmenis, jo lielāks ir bezdarba risks šai personai.
3. Pēdējos 12 gados pieprasījums pēc augstskolas un koledžas izglītības vidusskolas absolventu vidū Latvijā ir pieaudzis par 12 procentpunktiem.
4. Sagaidāmais izglītības ilgums 2006. gadā sievietēm Latvijā un Zviedrijā bija praktiski vienāds 16,6 un 16,5 gadi attiecīgi, bet vīriešiem Latvijā 14,5 gadi, Zviedrijā15,1.
5. Pēc visoptimistiskākajiem aprēķiniem, pieaugot izglītības izdevumiem par 10%, nākotnes ienākumi pieaug vien par 1-2%.
6. Neraugoties uz 5. punktā minēto izdevumi uz 1 studentu terciārajā izglītībā Zviedrijā ir 3,5 reizes lielāki nekā Latvijā.
7. Latvijā, raugoties Eiropas Savienības praksē, arvien vairāk uzmanības pievērš mūžizglītībai. 2005. gadā 46,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem piedalījās jebkura veida apmācībā, Zviedrijā šis radītājs ir 71%.
8. Lai novērtētu izglītības ietekmi uz ienākumiem, izmanto vecuma-ienākuma profilu veidošanas un ienākumu plūsmas metodes.
…
Literatūrā tiek lietots ne mazums terminu, kas ataino darbaspēka kvalitatīvo raksturojumu un cilvēka lomu darba procesā: darba resursi, darbaspēks, cilvēciskais faktors, cilvēkresursi, darba potenciāls, cilvēkkapitāls u.c. ”Jēdziens cilvēkkapitāls ietver sevī kā iedzimtas spējas un talantus, tā arī dzīves laikā iegūstamās iezīmes un īpašības, kas tā vai citādi ietekmē indivīda produktivitāti un ienākumus. Daudzas no šīm iezīmēm ir atkarīgas ne tikai no izglītības un profesionālajām iemaņām, bet arī no rakstura, audzināšanas utt. Cilvēkkapitāls ir cilvēka spēju nest ienākumus mērs. Šīs spējas aptver visus kvalitatīvos cilvēka raksturojumus – prāta, fiziskos, intelektuālos, psiholoģiskos, morālos, personības, gan iedzimtos, gan iegūtos, kas atstāj ietekmi uz viņa ienākumiem. ” Attēlā var redzēt darba tirgus un cilvēkresursu saistību.
