No 6,3 miljardiem pasaules iedzīvotāju gandrīz sestā daļa ir nabadzīgi (par tādiem uzskata iedzīvotājus, kuru ienākumi nepārsniedz 2 ASV dolārus diennaktī, bet par absolūtās nabadzības slieksni uzskata ienākumus, kas nepārsniedz 1 ASV dolāru diennaktī). Tādējādi arī divdesmit pirmajā gadsimtā nabadzība daudzās tās izpausmēs joprojām ir globāla problēma.
Vāji attīstīto valstu pulkā ietilpst vismaz 50 valstis. Pēc ekonomiskās darbības tās dala četrās grupās.
Monokultūras valstis jeb tā sauktās banānu republikas savu saimniecību balsta uz vienas lauksaimniecības kultūras audzēšanu. Tā, piemēram, Šrilanka pazīstama kā tējas audzētāja, Kolumbija audzē kafiju un narkotiskos augus, Hondurasa — banānus, Gana un Kenija — kakao, bet Dominika — cukurniedres. Nav grūti iedomāties, kas notiek šo valstu ekonomikā neražas, dabas katastrofu vai nelabvēlīgu tirgus cenu gados.
Otra vāji attīstīto valstu grupa ir tā sauktās mononozares valstis. Tās pasaules ekonomikas arēnā iziet ar kādiem derīgajiem izrakteņiem, piemēram, Jamaika (boksīti), Botsvāna (dimanti), Papua — Jaungvineja (varš un zelts). …
