Mūsdienās iracionāls raksturs var būt atsevišķiem sociālajiem notikumiem, kuros idejisko racionalitāti nespēj saskatīt ne sociologi un psihologi, ne antropologi un filosofi.
Piemēram, 2005.gada novembrī Parīzes priekšpilsētās katru nakti dega mašīnas, skolas, bērnudārzi. Dedzinātāji bija migrantu jaunieši, no kuriem policija daudzus arestēja. Vēlāk tika paziņots, ka no arestētājiem jauniešiem 67 % bija nepilngadīgie, 87 % Francijas pilsoņi, 50 % nemācījās skolā. Līdz pat šai dienai nav atbilde uz jautājumu par dedzināšanas motīviem. Noskaidroja vienīgi to, ka pusaudži netiecās apliecināt savu etnisko, reliģisko, kultūras identitāti. Viņi neizjuta politisko un reliģisko naidu, viņi neizvirzīja nekādas politiskās vai cita veida prasības. Faktiski viņi dedzināja un sagrāva to, kas bija priekš viņiem uzcelts attiecīgajos mikrorajonos un kas piederēja tādiem pašiem cilvēkiem kā viņi. Pusaudžu rīcība daudziem liekas iracionāla, un tā sakņojas garīgajā trulumā – ar prātu neizzināmā naidā pret visu pastāvošo.
…
