Plotīns kā viens no ievērojamākajiem neoplatoniķiem ar savu darbu ir licis pamatu idejām, kuras ir transformējušās kristietībā. Viņa darbi sāk iznākt 15.gs., tajos viņš atklāj savu mistisko pieredzi, sakot, ka mūsu dvēsele ir kādas vispārējas Dvēseles daļa un ka tā rod savu sākumu Dievišķajā Prātā, un apraksta šā Prāta saturu. Turklāt 15.gs. ievērojamais filosofs – mistiķis Kūzas Nikolajs, katolis, kurš ietekmējies no antīkajiem domātājiem, arī no neoplatonisma, savā darbā “Par zinošo nezināšanu” matemātiski pamato Svēto Trīsvienību. Un darba gaitā gribu uzrādīt Kūzas Nikolaja Svētās Trīsvienības skaidrojuma saknes.
Plotīns izšķir trīs hipostāzes - Vienu, Prātu un Dvēseli, ar tām pamatojot pasaules pastāvēšanu. Viens tiek postulēts kā tāds, kas aktualizē Prātu, - pateicoties Vienam viņpus esamības, ir iespējams Prāts, kas domā pats sevi un kas izvēršas Dvēselē, Viens ir tas, kas paredz vienību un citādību, jo ja nebūtu citādības, tad nebūtu nekā, viss būtu viens. …
