Par laimi mēs varētu daudz, ko spriest. Citiem tā ir pieticībā, citiem bagātībā, bet tieši tāpēc mēs katrs esam savādāks ,un savu laimi izjūtam tā, kā mums tas tiek paredzēts.
Katrs mēs savu dzīvi veidojam tādu, kurā mums patiktu dzīvot, un, kuru mēs labprāt pieņemtu. Ir cilvēki, kuri pieņem, ka viņu vajadzības ir materiālās vērtības, bet, manuprāt, šie cilvēki neatklāj savu būtību pilnībā, vai arī mēģina noslēpt, to, kas viņiem ir sirdī. Mēģinot atrast katrs sevi mēs nojaušam tikai to, ko mums piedāvā laime. Laime mums sniedz gandarījumu. Tāpēc katrs, kurš jūtas kaut nedaudz laimīgs, tas ir atkarīgs no savas domu un rīcību pasaules. „Vislaimīgākais ir tas, kas atkarīgs tikai pats no sevis”(Cicerons). Nevajag nedz daudz naudas, nedz miesiskās vajadzības, nedz atkarību no kāda cita cilvēka, pietiek tikai sajust sevī to nelielo kripatiņu labsajūtas, ko sniedz mums sava jūtu pasaule, lai mēs būtu laimīgi. Lai gan pārdomājot, varētu saprast, ka ļoti daudziem cilvēkiem īstā laime nebūt nesaistās ar pieticību.
