Vēsture
Leņķa un rādiusa jādzieni bija zināmi jau pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Grieķu astronoms Gipparhs (190—120 p.m.ē) izveidoja tabulu, kurā dažādiem leņķiem piekārtoja hordas garumu. Ir pierādījumi, ka polārās koordinātas tika izmantotas debess ķermeņu noteikšanai. Arhimēds savā traktātā „Spirāles” apraksta tā saukto Arhimēda spirāli – funkciju, kuras rādiuss atkarīgs no leņķa. Tomēr šie darbi nenoveda pie koordinātu sistēmas radīšanas.
X gadsimtā austrumu matemātiķis Habass al Hasibs al Marvazī pielietoja kartogrāfiskās projekcijas metodi un sfērisko trigonometrija, lai pārveidotu polārās koordinātes cita veida koordinātu sistēmā ar centru kādā sfēras punktā.
Par jēdziena polārās koordinātes ieviesēju tiek uzskatīts Georgijo Fontana
Polārās koordinātes plaknē
Bez taisnleņķa jeb Dakarta koordinātēm bieži tiek izmantota polārā koordinātu sistēma. Atliksim plaknē orientētu asi Ox un uz tās punktu O.
…
