Francijas industrializācijas īpatnības.
18. gadsimta beigās Francija bija Eiropas apdzīvotākā, turīgākā un militārajā ziņā stiprākā nācija. Tomēr karš bija novājinājis Francijas ekonomiku un palēninājis tās augšanas tempu. Pat 1896. gadā 45 procenti no ekonomiskajām aktivitātēm bija saistītas ar agrikultūru un lielo rūpnīcu ieviešana norisinājās ļoti lēni. Francijā norisinājās lēna attīstība, tomēr:
Francijā bija daba un dabas resursu bagātība;
Francija nevēlējās atteikties no zemkopjiem, kas kavēja brīvā darbaspēka attīstību;
tika uzliktas tarifa barjeras;
lēnā transporta un komunikāciju tīkla attīstība apvienoja iekšzemes tirgu.
Pateicoties lielajām zemes platībām, Francijai nebija jāieved pārtikas preces. Tomēr Francija, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, neattīstīja spēcīgu kuģniecības industriju. Neskatoties uz garo krasta līniju, pastāvēja tikai dažas kvalitatīvas ostas, kuras neatradās ērtā attālumā no lielākajiem industriālajiem rajoniem. Francijai bija laba reputācija zinātnē un inženierijā. Vislielākais kavēklis Francijas industrializācijai bija transporta ceļu trūkums. Pēc dzelzceļa ieviešanas Francijā, visi iepriekšējie kavēkļi zaudēja savu nozīmi.6
…
