Rūdolfs Blaumanis ir sarakstījis daudz noveļu, piemēram, „Raudupiete” (1898), „Salna pavasarī” (1898), „Purva bridējs” (1898), „Andriksons” (1898), „Laimes klēpī” (1898), „Nāves ēnā” (1899). Viena no populārākajām novelēm ir „Nāves ēnā”. Pēc šīs noveles motīviem ir uzņemta filma.
Novelē un ne tikai šajā, bet arī citos savos darbos Rūdolfs Blaumanis īpašu uzmanību pievērš varoņu raksturam. Tādēļ viņu bieži dēvēja par psiholoģisko noveles meistaru. Viņš meklē un izdomā dramatiskas situācijas, kurās raksturs atklājas sevišķi spilgti. Viena no šādām situācijām ir nāves tuvums. Spriedze, dabas apstākļi, kooperatīvs darbs u.c. – tās visas bija lietas, kuras tai brīdī ļoti ietekmēja tēlu rīcības un raksturus, un šo faktoru saprātu robežu pārkāpšana varēja izraisīt nesaskaņas, strīdus, kas, savukārt, varētu novest pie pēdīga rezultāta. Tāpēc šajā darbā vajag tādu, kas spētu nerast šādas situācijas, kas spētu uzturēt mierīgu atmosfēru un cerību, ka vīri tiks mājās.…
