Vajadzības ir visstūrgalvīgākais nezināmais no visiem nezināmajiem, ar ko nākas saskarties ekonomikas zinātnei. Ekonomistiem ir termins „labums” – vēlēšanās pēc īpašas preces ar mērķi to patērēt vai arī citiem vārdiem sakot – šī labuma iznīcināšana. Vajadzības ierobežo pieejamās preces. Reālās vajadzības – tās, ko var apmierināt ar tirgū pieejamajām precēm un pakalpojumiem.
Gervasi raksta, ka izvēles netiek veiktas nejauši, tās ir sociāli kontrolētas un atspoguļo sabiedrības kultūras modeli. Ekonomikas mērķis ir nevis produkcijas maksimizācija priekš indivīdiem, bet tās produkcijas maksimizācija, kas ir saistīta ar sabiedrības vērtību sistēmu.
Pastāv atšķirības izvēlēs un vajadzībās dažādās sabiedrībās.
Socioloģija kulminē priekšstatā par „standarta paku”, ko definēja Riesmans – preču un pakalpojumu komplekts, ko vairāk vai mazāk veido vidējais amerikānis. Tas ir ideāls minimums statistiski definētai vidusmēra dzīvei. „Standarta paka” neattiecas tik daudz uz materiālajiem labumiem (TV, vannasistaba, mašīna utt.), bet gan uz atbilstības ideālu.…
