Datortīkli, to veidi un izmantošana

Datortīkls ir sistēma informācijas apmaiņai starp vairākiem savstarpēji savienotiem datoriem.
Datortīkls ir tas informācijas tehnoloģiju posms, ar kura palīdzību var savstarpēji savienot datu bibliotēkas, serverus, darba stacijas un tīkla printerus neatkarīgi no attāluma starp tiem.
Datortīkls ir ātrākais un drošākais līdzeklis kā saņemt vai nosūtīt elektronisko informāciju, datu failus no datora uz serveri, citu datoru vai tīkla printeri.

Datortīklus iedala
Lokālais tīkls
Bezvadu lokālais tīkls
Teritoriālais tīkls.

Lokālais tīkls (Local Area Network, LAN) ir datortīkls, kas nosedz lokālu platību, piemēram, māju, biroju vai nelielu ēku grupu, teiksim, koledžu. Tīkla fizisko struktūru nosaka tā topoloģija.
Ir pieņemts, ka maksimālais lokālā tīkla apjoms ir 1000 m2. Lokālie tīkli parasti ir ātrāki par teritoriālajam tīklam.
Mūsdienās populārākās LAN tehnoloģijas ir ethernetar vītā pāra kabeļiem) un wi-fi(bezvadu tīkli).
Šīs tehnoloģijas definē fizikālo un kanāla slāni OSI 7 slāņu modelī.
Lokālais datortīkls- savieno no diviem līdz vairākiem simtiem datoru ierobežotā zonā, parasti vienā telpā vai vienā ēkā, un savienojuma garums nepārsniedz 1-2 km.

Teritoriālais tīkls (Wide Area Network, WAN) ir datortīkls, kas nosedz plašu ģeogrāfisku platību, iesaistot lielu datoru daudzumu.
Tas atšķiras no lokāliem tīkliem, kas parasti ir ierobežoti līdz vienai telpai vai ēkai.
Labākais teritoriālā tīkla piemērs ir Internets.
Teritoriālos tīklus izmanto lai savā starpā savienotu vairākus lokālos tīklus, ļaujot viena lokālā tīkla datoriem sazināties ar citu lokālo tīklu datoriem.
Daudzi teritoriālie tīkli ir veidoti kādas organizācijas vajadzībām un ir privāti, savukārt citi, ko veido Interneta Pakalpojumu Sniedzēji nodrošina organizāciju lokālajiem tīkliem pieeju Internetam.
Teritoriālos tīklus parasti veido izmantojot nomātas līnijas. …