Man ir viss, kas dzīvei nepieciešams, bet es nejūtos īsti laimīga, kaut kā pietrūkst. Bet tas, iespējams, tik tāds vecums.
Reizēm uz ielas ieraugu mūsu ķiršu sarkano Audi, kas mums piederēja pirms 10 gadiem, un tad man nākas smaidīt, jo tas man liekas kā tilts starp šiem laikposmiem, un es uz brīdi kļūstu par to septiņgadīgo skuķi, kas bija optimisma iemiesojums. Diez kā būs pēc desmit gadiem? Kas būs tā lieta, kas savienos 2008. gadu ar 2018.?
…
