Šis referāts tiks veltīts tam, lai apskatītu 4 latviešu literāros darbus, kas sarakstīti 19./20.gs mijā un kuros lielākā vai mazākā mērā ir atspoguļoti ebreji. Apskatītie darbi ir sekojoši: R.Blaumanis „Skroderdienas Silmačos”, A.Alunāns „Icigs Mozes”, J.Poruks „Mūžīgais žīds” un A.Niedra „Kad mēness dilst”, no kuriem divos ebreji parādīti pozitīvā gaismā, divos negatīvā. Jāatzīmē, ka šeit apskatītie darbi nav vienīgie, kur parādās ebreju tēli (vēl var minēt, piemēram, A. Deglava darbu „Žīdu meitiņa” un R. Blaumaņa lugu „Trīnes grēki”), bet tomēr šie būtu uzskatāmi par galvenajiem avotiem latviešu literātu noskaņojuma pret ebrejiem pētīšanā. Līdz ar to šajā referātā apskatīšu pašus literāros darbus un to, kādā gaismā tajos atspoguļoti ebreji (sniedzot nelielu ieskatu arī darba saturā kopumā ), kā arī sniegšu īsas ziņas par apskatīto darbu autoriem.
Vispirms tiks apskatīti darbi, kas, kā norāda L.Dribins, „rāda simpātisku, sirsnīgu ebreja tēlu”1, kam izlasot šos darbus nevar nepiekrist. Viens no tādiem ir A.Alunāna luga „Icigs Mozes”, kur arī visvairāk tiek parādīts ebreja tēls. A.Alunāns ir dzimis Jelgavā 1848.gadā un miris 1912.gadā un ir ļoti ievērojama persona latviešu literārajā un sevišķi teātra vēsturē, kur viņš tiek vērtēts kā latviešu teātra tēvs, kas skaidrojams ar to, ka no 1870. līdz 1885.gadam viņš vadīja Rīgas Latviešu biedrības teātri (to arī pats dibināja), izaudzināja latviešu aktieru un skatītāju pirmo paaudzi, kā arī iedibināja aktiermākslas pamatus un sarūpēja tās pirmo repertuāru (pavisam Ā. Alunāns ir uzrakstījis 22 oriģināllugas, daudz tulkojis un lokalizējis lugas, ap 400 satīrisku un humoristisku dzejoļu, ap 1000 rakstu par teātri).…
