Ap 1272. g. Nobeidza bīskapa Alberta dibinātāsRīgas apjošanu ar mūri, un līdz ar to Rīgas pilsēta sasniedza platību, kāda tai bija vācu laikos 28 ha. Autrumos un dienvidos pilsētu ierobežoja Rīdzene jeb Rīgas upe, rietumos – Daugava, un ziemeļos – pilsētas mūris no Pulvertoņa līdz ordeņa pilij Daugavmalā. Prestatā tai Rīgas teritorijai, kas bija apjozta ar pilsētas mūri un veidoja pašu pilsetu, pārējo teritorijas daļu sauca par Rīgas lauku novadu. 1272. gadā Rīga ieguva no Rīgas domkapitula Tīturgu – zemes lauku iepretī Doles salai - , un 1456. gadā no ordeņa Zaķu salu Daugavā. …
