Tāpēc, beidzot jautājumu izklāstu, oratoram ieteicams izvairīties no vispārzināmām patiesībām vai primitīvas moralizēšanas. Visveiksmīgāk runa sasniedz mērķi tad, ja saziņas partneri runā kā līdzīgs ar līdzīgu, kopā nonākdami pie gala secinājumiem. [2; 40.-410.]
Runas rezumējumam loģiski jāizriet no iepriekš teiktā un tai pat laikā tam jābūt negaidītam, spilgtam un enerģiskam. Nav ieteicams runu beigt ar negatīvu rezumējumu. [1; 52.]
Runātājam vajag precīzi aprēķināt vai izjust iepriekš minēto daļu samērīgumu un kompozicionālās attiecības, lai tiktu nodrošināta iespēja pietiekami daudz laika atvēlēt būtisko jautājumu analīzei. [2; 410.]
Laika reglamenta pārkāpšana, runas „stiepšana garumā” liecina par oratora neprasmi pabeigt runu. Īpaši tas grauj runātāja prestižu, ja viņš vairākkārt brīdina klausītājus, ka runu tūlīt beigs, bet joprojām turpina. Savukārt saziņas partneris, negribēdams atstāt sliktu iespaidu, vai arī takta un smalkjūtības dēļ jūtas neērti pārtraukt runātāju pusvārdā. [2; 412.]
…
