3. Pilsētu attīstība.
14.-15. gs. pilsētas piedzīvoja strauju uzplaukumu, tajās koncentrējās agrāk nepieredzētas bagātības. Šī pārticība tika arī demonstrēta, ceļot varenus nocietinājumus ar bieziem mūriem un torņiem. Katrai pilsētai apkārt bija mūris. Skaistākās un varenākās celtnes atradās pilsētas centrā ap rātslaukumu. Tika celtas baznīcas, kas izmēru un krāšņuma ziņā varēja konkurēt ar bīskapu katedrālēm, kā arī iespaidīgus rātsnamus un pilsoņu namus. Pilsētu rīcībā bija līdzekļi, kas ļāva tām parūpēties ne tikai par pilsētnieku, bet arī par apkārtnes iedzīvotāju drošību un pat realizēt savu ārpolitiku. Lielākās un bagātākās pilsētas spēja atbrīvoties no senjoru varas, un iegūt pilnīgu ekonomisku un politisku patstāvību.
[2; 30.]
…
