Globalizācija nenotika vienā dienā, pati no sevis. Deregulācijas, privatizācijas, tirgus liberalizācijas un valsts lomas samazināšanas politika ekonomikā ir vadījusi šo procesu. Šī politika, ko uzgrūda jaunattīstības valstīm (un tagad tiek uzspiesta postkomunisma valstīm), Pasaules Banka (PB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), tagad parādās savā būtībā. Eiropas un citu agrāk neiesaistītu valstu sabiedrības tagad krasi izjūt bezdarbu, algu un sociālo garantiju samazināšanos, nedrošību, pieaugošu noziedzību, nabadzību un sabiedrības sašķeltību, kas pavada Strukturālās Noregulēšanas Programmas (Structural Adjustment Programmes).
Arī Baltijas valstīs, kur globalizācijas apstākļos parādās visas tās pašas problēmas, kuras pasaulē jau pazīst kā drošības riskus, sabiedrība nevar justies droša. Globalizācijas laikmetā mazo valstu specifiskie riski arvien vairāk atvirzās otrajā plānā. Arī mazās valstis tiek pakļautas visiem tiem specifiskajiem riskiem, ar ko saduras lielvalstis un kuri kļūst par izaicinājumiem starptautiskajai sistēmai kopumā. Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm, kuras Eiropas Savienībā un NATO iegūs ne tikai drošības garantijas, bet arī arvien globālāka rakstura izaicinājumus. …
