Es esmu raudājusi tā, ka acis sūrst, deguns piepamst un seja paliek bāla. Man ir sāpējis tā, ka sirds lūz, spēka nav, ķermenis gurst. Es esmu mīlējusi tā, kā neviena cita – ar visu sirdi un dvēseli. Es esmu bijusi pazudusi tā – bez atpakaļceļa un bez gaismas tuneļa galā. Esmu bijusi laimīga tā, ka acis mirdz un dzīve harmoniska, tā, ka nepārtraukti vēderā dejo tauriņi. Bet, diemžēl, katru aizraušanos nomaina vilšanās.
Dzīve beidzas, kad Tu beidz sapņot, cerību zūd, kad Tu beidz ticēt, un mīlestība pazūdd, kad tev šak palikt vienalga. Tāpēc – sapņo, ceri un mīli... Tas padara dzīvi skaistu.
…
