Mūsdienu pasaulē nav iespējams noliegt starptautisko ekonomisko organizāciju lomu pasaules ekonomikā un gan atsevišķu valstu, gan visas pasaules ekonomikas attīstībā. Viena no nozīmīgākajām šādām organizācijām ir Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). SVF ir starptautiska organizācija ar 184 dalībvalstīm. Tā tika nodibināta, lai veicinātu starptautisko monetāro sadarbību, maiņas stabilitāti un maiņas vienošanās, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un augstu nodarbinātības līmeni, lai izrādītu pagaidu finansiālo palīdzību valstīm, lai palīdzētu atvieglot maksājumu regulēšanu un balansēšanu.1
Kopš SVF nodibināšanas tā mērķi palikuši nemainīgi, taču rīcības, kas iesaista uzraudzīšanu, finansiālo palīdzību un tehnisko palīdzību, ir attīstījušās sekojot dalībvalstu mainīgajām vajadzībām attīstības procesā esošajā pasaules ekonomikā. Tie ir trīs galvenie SVF darba atzari. Uzraudzīšana ietver ekonomiskās un finansiālās attīstības monitoringu, nodrošināšana ar politiskā padomdevēja funkciju, kā mērķis lielākoties ir krīžu novēršana. SVF arī sniedz aizdevumus valstīm ar maksājumu balansa problēmām, lai sniegtu īslaicīgu finansēšanu un atbalstītu politikas, kuru mērķis ir risināt šīs problēmas; aizdevumi zema ienākumu līmeņa valstīm tiek sniegti arī nabadzības mazināšanas dēļ. …
