Skābeklis
Skābeklis veido divatomu molekulu O2 (diskābekli). Tā alotropiskais veids ir ozons O3 (triskābeklis). Skābeklim piemīt paramagnētiskās īpašības, tāpēc uzskata, ka tā divatomu molekulā ir viena kovalenta saite un divi nesapāroti elektroni.
Atrašanās dabā
Skābeklis dabā ir izplatītākais elements. Diskābekļa O2 veidā tas atrodas atmosfērā un hidrosfērā (ūdens šķīdumā), bet savienojumos ar citiem elementiem ietilpst iežu, ūdens, daudzu minerālu, kā arī organisko savienojumu sastāvā, no kuriem veidota visa dzīvā daba. Gaisā skābekļa O2 masas daļa ir 23,12%, bet tilpumdaļa – 20,95%. Skābekļa masas daļa dzīvajos organismos ir ≈ 70%. Zemes atmosfēras sastāvā ir ≈ 1,5 × 1015 t O2, bet izšķīdušā skābekļa kopējā masa mūsu planētas ūdenstilpnēs - ≈ 1,5 × 1013 t.
Iegūšana
1)Laboratorijā skābekli iegūst, karsējot kālija permanganātu vai katalizatora MnO2 klātbūtnē sadalot ūdeņraža peroksīdu:
2KMnO4→K2MnO4 + MnO2 + O2↑
2H2O2→2H2O + O2↑
2)Rūpniecībā skābekli iegūst, frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu.
3)Zviedru ķīmiķis K. Šēle ap 1770. gadu ieguva molekulāru skābekli, karsējot salpetri:
2KNO3→2KNO2 + O2↑
4)1774. gadā angļu ķīmiķis Dž. Pristli ieguva skābekli, karsējot HgO:
2HgO→2Hg + O2…
