Finanses un kredīts

Par valstiska līmeņa prioritāti jānosaka valsts kredītreitinga nostabilizēšanu ar sekojošu uzlabošanu, kas dotu pozitīvi impulsu tautsaimniecībai, uzlabotu investīciju vidi Latvijā, mūsu uzņēmēju darbību ārpus valsts un pamazām atjaunotu kreditēšanu.
Kreditēšanas aktivizēšanu skatīt kontekstā gan ar valsts kredītreitingu, gan maksātnespējas procesu, gan tirdzniecības apdrošināšanu un citiem saistītiem faktoriem.
Turpināt mērķtiecīgi un kvalitatīvi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, izvirzot izmērāmus rādītājus un tos nepārtraukti monitorēt, informējot sabiedrību.
2009. gada 1. pusgadu banku sektors kopumā beidza ar 346.8 miljonu latu zaudējumiem, kaut arī 11 bankas (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 15.5%) strādāja ar peļņu un kopā nopelnīja 19 miljonus latu. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jau gada sākumā izteikto prognozi, ka, valsts makroekonomiskajai situācijai arvien pasliktinoties, turpmāk ir sagaidāms ar kreditēšanu saistīto zaudējumu pieaugums, arī 2009. gada 1. pusgada banku zaudējumi galvenokārt ir veidojušies minēto uzkrājumu nedrošiem parādiem dēļ. Banku sektora gūtā operacionālā peļņa (peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem) 2009. gada 1. pusgadā bija 198.5 miljoni latu jeb par 11.4% mazāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, savukārt ES banku meitas bankām un ārvalstu banku filiālēm kopā operacionālā peļņa bija pat par 2% lielāka nekā iepriekšējā gada jūnija beigās.
Latvijas banku aktīvi jūnijā ir samazinājušies par 1.6% jeb 359 miljoniem latu. Lai gan banku sektora kopējais kredītportfelis jūnijā samazinājies par 0.6% jeb 96 miljoniem latu, tomēr piecās bankās un vienā ārvalsts bankas filiālē (kopējā tirgus daļa banku sektora kredītportfelī – 18 %) izsniegto kredītu atlikums pārskata mēnesī ir palielinājies. Gan mājsaimniecībām, gan privātuzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma samazinājuma temps jūnijā bijis līdzīgs – 0.5%.
Uzkrājumi nedrošajiem kredītiem jūnijā banku sektorā kopumā pieauga par 39% jeb par 274 miljoniem latu, sasniedzot 974 miljonus latu. Lielāko daļu no uzkrājumu pieauguma jeb 85% veidoja ES banku meitas banku un ārvalstu banku filiāļu (tirgus daļa rezidentu kreditēšanā – 74%) izveidotie uzkrājumi. …