| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Laikmeta raksturojums | |
| 1.1. | Nevalstisko organizāciju veidošanās, darbības mērķis | |
| 2. | Kultūras dzīves autoritātes atmodas periodā | |
| 2.1. | Folkloras festivāli “Baltica ’88”, “Baltica ’91” | |
| 2.1.1. | Folkloras biedrību veidošanās | |
| 2.2. | Kārtējie dziesmu un deju svētki | |
| 2.2.1. | Dziesmu svētku tradīcijas attīstība | |
| 2.2.2. | Ideoloģiskie akcenti | |
| 2.2.3. | Diriģenti (kora un deju apskats) | |
| 2.2.4. | Dziesmu svētku repertuārs | |
| 2.3. | Studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus XI” | |
| 3. | Latviešu profesionālās mūzikas iezīmes | |
| 3.1. | Komponistu savienības rīkotie koncerti | |
| 3.2. | Reliģiskā mūzika | |
| 3.3. | Savdabīgu kolektīvu veidošanās | |
| 3.5. | Ziņģes | |
| Secinājumi |
Lai izprastu trešās atmodas mūzikas kultūru, ir jāzina, kā risinājušies vēsturiskie notikumi Latvijā, kāda bijusi politiskā situācija, un kā tā varēja ietekmēt kultūras attīstību.
Trešā atmoda un tie notikumi, kas risinājās astoņdesmito gadu sākumā Latvijā, nebija kā zibens no skaidrām debesīm. To iedīgļi bija vērojami jau agrāk, tas ir, piecdesmito gadu vidū ar tā dēvētajām atkušņa izpausmēm sabiedrībā, kad aktivizējās radošā inteliģence un Latvijas kompartijas virsotnes nacionālkomunisti. Diemžēl šīs aktivitātes tika varmācīgi apspiestas un iestājās latviešu tautas nacionālā garīguma iznīcināšanas laika posms.
Šo laika posmu pārtrauca un daudzus atbrīvoja no veciem stereotipiem 1985. gadā M.Gorbačova pasludinātā pārbūve, padarīja cilvēkus drošākus. Kaut gan šajā gadā par dzīves ēnainajām pusēm runāja vēl klusi, pat čukstus, tomēr sabiedrība modās, cilvēkos radās lielāka drosme, norisa dažādu organizāciju veidošanās.…
Laikmeta raksturojums, festivāli, dziesmu un deju svētki, komponistu savienības koncerti, reliģ. mūz., estrādes mūz. u.c.
