-
Inas Druvietes sociolingvistiskā darbība
Referāts12 Latviešu valoda, Personības, Tulkošana, valodniecība
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Kas ir sociolingvistika? | 4 | |
Inas Druvietes biogrāfija | 5 | |
Inas Druvietes ieguldījums sociolingvistikas zinātnes izpētē | 6 | |
Secinājumi | 8 | |
Izmantotā literatūra | 9 | |
Pielikums | 10 |
Sociolingvistika ir valodniecības nozare, kas, izmantojot socioloģijas, psiholoģijas, etnoloģijas, politikas zinātnes un citu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru izpētes metodes un sasniegumus, pētī dažādu valodu vai vienas un tās pašas valodas eksistences paveidu, vai valodas vienību variantu lietojumu valodas kolektīvā, kā arī korelāciju starp valodas lietojumu un sabiedrības sociālo struktūru. Šī zinātnes nozare aptver visu problēmu kopumu, kas saistīts ar sociāli determinētu valodas parādību raksturojumu. Pētītas tiek ne tikai valodas un objektīvu sociālu faktoru sociālās (struktūras elementu) attieksmes, bet arī subjektīvu sociālu faktoru (sociālu institūtu, sociāli determinētu vērtību) atspoguļojums gan valodā, gan runas darbībā. Sociolingvistika ir atjaunināta pieeja tūkstošiem gadu ilgušajai valodas izpētei, tajā plaši iesaistot socioloģijas, etnoloģijas, psiholoģijas u.c. dotumus. Mūsdienu sociolingvisti izmanto dažādas metodes visatšķirīgāko parādību izpētei, bet kopīgs ir viens: valodas lietojums tiek analizēts sociālā kontekstā, norobežojoties no valodas izpētes atrautībā no tās funkcionēšanas vēsturiskajiem un politiskajiem apstākļiem, no runātāju kolektīva un tā sociālās diferenciācijas.
Sociolingvisti, respektējot un augstu vērtējot tradicionālos valodniecības virzienus un skolas, kā arī izmantojot citu valodniecības nozaru terminoloģiju un idejas, skaidri norāda uz uzskatu atšķirību un nesavienojamību. Sociolingvistus visvairāk interesē tieši tas, ka ikvienā valodā visos valodas līmeņos pastāv varianti un to pastāvēšanu var izskaidrot tikai ar sociālo faktoru ietekmi. …
Darbā skatīts un skaidrots Inas Druvietes devums sociolingvistikas zinātnes nozarē un sabiedrības integrācijas procesos. Viņa pēta jautājumus, kas skar attiecības starp valodu un sabiedrību. Kad pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva aktuāls jautājums par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai, viņa bija tā, kas aizstāvēja un skaidroja sabiedrībai šo nepieciešamību. Nebeidzamās uzstāšanās masu saziņas līdzekļos, publikācijas avīzēs, integrācijas un minoritāšu jautājumu skaidrošana, valodas politikas skaidrošana ir liels zinātnieces devums sabiedrībai. Profesore virzījusi sabiedrību uz vēl daudz augtāku izglītības līmeni. Viņa tulkoja no angļu valodas neskaitāmus ārzemju zinātnieku darbus, kas izglītojuši gan valodniekus, gan pedagogus.