Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 1.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 2.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 3.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 4.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 5.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 6.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 7.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 8.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 9.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 10.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 11.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 12.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 13.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 14.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 15.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 16.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 17.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 18.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 19.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 20.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 21.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 22.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 23.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 24.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 25.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 26.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 27.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 28.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 29.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 30.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 31.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 32.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 33.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 34.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 35.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 36.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 37.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 38.
  • Referāts 'Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Saldus novadā', 39.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  UZŅĒMĒJDARBĪBAS TEORĒTISKIE UN JURIDISKIE ASPEKTI    4
1.1.  Uzņēmējdarbības teorētiskie aspekti    4
1.2.  Uzņēmējdarbības juridiskie aspekti    15
2.  SALDUS NOVADA VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS    20
2.1.  Ģeogrāfiskais raksturojums    20
2.2.  Iedzīvotāji    23
2.3.  Dabas apstākļu piemērotība uzņēmējdarbības veikšanai    26
3.  UZŅĒMĒJDARBĪBAS IESPĒJAS SALDUS NOVADĀ    29
3.1.  Uzņēmējdarbības aktivitāte Saldus novadā    29
3.2.  Reģionālo reformu ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību    30
3.3.  Perspektīvās uzņēmējdarbības nozares    31
3.4.  Stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze (SVID analīze)    33
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    37
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    38
Darba fragmentsAizvērt

Uzņēmējdarbības teorētiķiem un praktiķiem ir atšķirīgi uzskati par 'uzņēmējdarbības' un 'uzņēmēja' jēdzienu definīcijām. Empīriski pētot, šie jēdzieni pārsvarā tika saistīti ar jaunu uzņēmumu uzsācējiem vai mazu uzņēmumu īpašniekiem - vadītājiem; dažkārt, ar jauninājumiem vai veiksmi kā papildus kritēriju.
Biznesa izcilākais teorētiķis Pīters Drakers (Peter Drucker) atzīst - lai būtu par uzņēmēju, nav jāpiemīt kādām īpašām personiskām iezīmēm. Viņš raksta: "Tai nav jābūt personiskai rakstura īpašībai. 30 gadu laikā savā darbā esmu redzējis uzņēmējus - dažādas personības, ar atšķirīgiem temperamentiem, kas ir ļoti labi sevi pieteikuši kā uzņēmēji."
Visi uzņēmēji rīkojas noteiktā veidā: viņi uzsāk un vada savu paša biznesu. Uzņēmēji ir izgudrotāji, kas kļūst par biznesmeņiem nepieciešamības dēļ (Drucker, 1995).
Vēl uzņēmēja un uzņēmējdarbības definīcijas ir aprakstījuši vairāki zinātnieki (Bart, 1983, Bowen and Hisrich,1986; ASV Komercijas departaments, 1986; Mintzberg,1990; Schumpeter, 1961; Solomon and Winslow, 1988; Vedļa, 2002). (M. Leščeviča, 2005)
Uzņēmējdarbību var definēt kā saimniecisku darbību – ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, ko uzņēmējs veic ar noteiktu mērķi – peļņas gūšanu.
Uzņēmējdarbības mērķis ir ne tikai savu personīgo vajadzību apmierināšana, tiecoties pēc iespējas lielākas peļņas gūšanas, bet arī interese un vajadzība apmierināt sabiedrības vēlmes. Jo aptverošāka būs plašākas sabiedrības daļas vajadzību apmierināšana, jo veiksmīgāka būs uzņēmējdarbība un lielāka uzņēmuma peļņa.
Komerclikumā definētā komercdarbība ir atklāta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkos veic komersants.
Uzņēmums ir saimnieciska vienība, kas sniedz pakalpojumus vai ražo preces tirgus vajadzībām un orientē savu darbību uz pēc iespējas lielākas peļņas gūšanu.
Uzņēmējs – fiziska vai juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību (to uzsākot norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai), pārzina uzņēmumu un tā mantu, kā arī uzņemas par to atbildību likumā noteiktajos gadījumos, ir prasītājs un atbildētājs tiesā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants