No pasaules apmēram 6000 valodām vismaz pusei, varbūt pat 90%, šai gadsimtā tiek paredzēt nāve. Daudzām ir tikai daži runātāji, un jau tuvākajos gados tās izzudīs (piemēram,tapat blakus esošā lībiešu valoda). Pastāv vairāki viedokļi par šo situāciju - viens ir ļaut lietām ritēt savu dabisko ceļu - tāpat kā cilvēkiem, arī valodām ir sava bērnība, spēka gadi un arī neizbēgamā nāve. Taču vel iemesli var būt arī lielo valodu uzkundzēšanās – līdz ar to arī mazās valodas iznīkst. Tomēr pastāv arī uzskats, ka katra, pat vismazākā valoda ir vērtība un, ja to iespējams saglabāt, tad tas ir jādara. Taču, piemēram, Latvijā dažs redz izeju fundamentālismā – noslēgsimies, iztīrīsim valodu, piespiedīsim citus runāt latviski, nerunāsim citās valodās-taču tas nav daudzsološs ceļš, un, ja vispār iespējams, tad neko vairāk kā valodas iekonservēšanu nesola. Bet iekonservēšana ir pirmais solis uz valodas attīstības apstāšanos. Valodai, ja tā ir dzīva, ir jāmainās.…
