Pirms Sokrata laikiem valdīja sofisti, kuri sludināja savu mācību, klaiņoja pa visu Grieķiju, meklējot maizi un klausītājus. Viņi par savu darbu prasīja savu samaksu. Sofistu filozofija sēj skepsi, vērtību relatīvismu.
Nav iedomājams, ka Sokrāts par savu filozofisko darbību varētu prasīt samaksu. Patiesības meklējumi, dialogs viņam nav nodarbošanās, bet gan eksistences veids.
Sokrāta meklējumi orientēti uz absolūto, mūžīgo un nemainīgo. Viņu neinteresē natūrfilosofu mācības. Naturālo, redzamo kosmosu pilnībā ir aizēnojusi jauna realitāte – cilvēka dvēsele. Pēc Sokrāta domām, natūrfilosofi neko nespēj pateikt par cilvēka būtību, viņi to pat nemeklē. Filosofija Sokrāta izpratnē nav dabas aplūkošana, bet gan mācība par to, kā jādzīvo, kas ir pašizziņa.…
