-
Sabiedriskās attiecības un mediji
Konspekts6 Sabiedriskās attiecības, Starptautiskās organizācijas, Žurnālistika
PR praktiķi pēdējos gados varētu būt pielāgojušies plašsaziņas līdzekļu organizāciju ekonomiskajiem ierobežojumiem. Šī ideja ir pretrunā ar normatīvajām prasībām par žurnālistikas un sabiedrisko attiecību sadarbību.Uz attiecībām balstītā pieeja bieži tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām stratēģijām; lai gan tā ir laikietilpīga un ērta, mūsu dati liecina, ka tā ir arī efektīva.
Pētījuma ierobežojumi norāda uz daudziem atsauces punktiem turpmākajiem pētījumiem. Pirmkārt, līdz šim nav veikti nekādi pētījumi par uztvertajām attiecībām starp žurnālistiem un sabiedrisko attiecību praktiķiem, kā arī par to, kā tiek uztverta to varas pamatu izmantošana un ietekme, kurus izmanto PR praktiķi dažādās valstīs. Pētījumā galvenā uzmanība pievērsta diezgan plašai žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu izpratnei, tādējādi ignorējot faktu, ka ir vairāki žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu veidi. Rezultāti var atšķirties, piemēram, starp ārštata un pastāvīgi nodarbinātiem žurnālistiem..Tādēļ nākotnes pētījumos varētu pievērsties konkrētām jomām, piemēram, uzņēmējdarbībai, politikai, sportam un ceļošanai, utt. Kā arī varētu mēģināt izskaidrot gan attiecību, gan izmantoto varas pamatu apzināto izmantošanu un ietekmi, ņemot vērā, piemēram, dažādus individuālus un organizatoriskus mainīgos lielumus..
…
Tāpat kā deju partneri, žurnālisti un avoti ir savstarpēji atkarīgi. Avoti ir atkarīgi no žurnālistiem, lai noteiktā veidā ziņotu un strukturētu informāciju, savukārt žurnālisti meklē avotus, kas sniedz iekšējo informāciju un interpretē notikumus. ‘ Viens no žurnālistiem centrālajiem avotiem – “sabiedriskās attiecības (PR)” spēlē svarīgu lomu ziņu vākšanā un izplatīšanā, 25 līdz 80 procenti ziņu atspoguļojumu ietekmē PR ..Tik spēcīgs ietekmes līmenis var būt problemātisks, ņemot vērā to, ka, lai gan žurnālistu uzdevums ir pakalpot sabiedrībai, sniedzot ticamu un objektīvu informāciju, sabiedrisko attiecību speciālistu sniegtā informācija var būt neobjektīva, jo tie kalpo savu klientu īpašajām interesēm. Līdz ar to pārāk spēcīga atkarība no PR materiāliem galu galā varētu novest pie žurnālistikas neatkarības zaudēšanas.. ”Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka nav vienkāršas atbildes par to, kurš ir vadošais “tango”, ko dejo žurnālisti un sabiedrisko attiecību speciālisti” (Donsbačs, 2004)
