Eiropas dienvidrietumos tālu vidusjūrā iestiepjas šaurā ,garā Apenīnu pussala ,kas pēc formas atgādina milzīgu zābaku .Pussalā atrodas mūsdienu valsts Itālija .No Balkānu pussalas to atdala Adrijas jūra ,bet dienvidu un rietumu krastus apskalo Tirēnu jūra,kurā atrodas trīs lielas salas – Sicīlija ,Sardīnija un Korsika .Bet gareniski visai pussalai no ziemeļiem uz dienvidiem stiepjas ne visai augstie ,lēzenie Apenīnu kalni ,tie daudzās vietās pāriet plašās ,auglīgās ielejās. Ielejās plūst ūdeņiem bagātas upes .Senajā Itālijā klimats bija mitrāks un vēsāks nekā Senajā Grieķijā .Ziemeļu apgabali toreiz atradās mērenā klimata joslā. Itālijas dabas apstākļi bija vairāk piemēroti zemkopībai un lopkopībai. Seni nostāsti stāsta, ka nosaukumu „Itālija” zemei devuši Grieķu kuģinieki.
Itālijas senākie iedzīvotāji.
Apenīnu pussala bijusi apdzīvota jau senajā akmens laikmetā. 3.gadu tūkstotī p.m.ē. šeit sāka attīstīties lopkopība, bet 2.gadu tūkstotī p.m.ē. ,apgūstot bronzas ieguves prasmi, iedzīvotāji aizvien vairāk sāka nodarboties ar zemkopību. Itālijā ir dzīvojušas vairākas, savstarpēji radniecīgas ciltis, kuras tiek sauktas par „italikiem”.…
