-
19.gadsimta beigas - 20.gadsimta sākums - sociālais progress vai regress
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | ||
1. | Filozofiski – ekonomiskie virzieni | |
1.1. | Sociāldarvinisms | |
1.2. | Šovinisms | |
1.3. | Antisemītisms | |
1.4. | Cionisms | |
1.5. | Sociālisms | |
1.6. | Marksisms | |
1.7. | Komunisms | |
1.8. | Anarhisms | |
1.9. | Revizionisms | |
2. | Imperiālisms un koloniālisms | |
3. | Progress 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā |
Nobeigums.
Tātad var secināt, ka kopumā lielākajā daļā sabiedrības bija progress. Viss virzījās uz augšu, viss kļuva civilizētāks un drošāks. Bet, manuprāt, neliels mīnus tomēr bija tam, ka zinātnieki iedragāja ticību iepriekšējos gadsimtos valdošajai idejai par Dieva radīto harmonisko Visumu un cilvēki vairāk rūpējās par savu labklājību nevis ģimenes veidošanu, un it kā nedaudz „nolika” maliņā ticību. Kaut gan to nevar arī nosaukt par regresu, jo, manuprāt, arī mūsdienās liela daļa ir piemirsuši ticību Dievam.
Es uzskatu, ka 19.gs.otrājā pusē un 20.gs.pirmajā pusē zinātnes un inženierijas radītie tehnikas brīnumi: radio, telefons, telegrāfs, automobilis, lidmašīna, televīzija, videomagnetofons, atomelektrostacijas u.c. palielināja katras atsevišķas personas brīvības pakāpi un sabiedrība uzņēma jauninājumus ar prieku un bez nopietna izvērtējuma. Šie jauninājumi atviegloja cilvēka dzīvi, ļāva palielināt brīvo laiku un neatkarību no līdzcilvēku līdzdalības atsevišķas ideju realizācijā.…
Konkurence uzņēmumu starpā, kapitāls, kas ieguldīts paplašināšana un jaunajās iekārtās, spieda uzņēmējus palielināt savu strādnieku ekspluatāciju. Bet, lai strādnieki aizstāvētu savas intereses, daudzās Eiropas valstīs veidojās strādnieku u.c. profesionālās arodbiedrības. Tāpēc daudzos uzņēmumos ieviesa kvalitātes un kvantitātes standartus jeb normatīvus- strādniekiem tagad maksāja par paveikto, nevis „cieto” algu kā agrāk. Tas bija lielisks stimuls ražošanā.