17.gs. arhitektūras kontekstā šo ēku ir mēģinājis aprakstīt vienīgi arhitektūras vēsturnieks Juris Vasiļjevs, kas rakstījis, ka baznīca esot „kompakta, taisnstūraina vienjoma celtne, ko sedz gluda cilindriska velve ar linetēm”. Tāpat viņš min arī to, ka šīs ēkas galvenais dekoratīvais elements ir logu klasiskais ierāmējums. Tomēr šis apraksts ir pārāk īss un konspektīvs, tādēļ tas pilnībā neatklāj šīs baznīcas savdabīgumu (LMA Mākslas vēstures institūts 2006).
Iemesls, kādēļ tika celta Subates evaņģēliski luteriskā baznīca īstenībā bija vēsturiskais konflikts 17.gadsimta vidū starp luterāņiem un katoļticīgajiem. Un jau tajā laikā tiek minēts fakts, ka katoļiem tika atdotas daudzas luterāņu baznīcas, kas veicināja poļu un lietuviešu ieplūšanu Augšzemē. 1662.gads sāka iezīmēt nemieru sākuma posmu toreizējajā Subates miestā. Toreizējais Subates īpašnieks Gothards Ksavers Zīberts apprecēja poļu muižnieka meitu, kuras ietekmē arī mainīja savu ticību. Zībergs nolēma arī savus zemniekus „pārrakstīt” jaunajā ticībā, kas izraisīja plašu neapmierinātību lielā daļā iedzīvotāju. Tādā veidā arī saspīlējums starp luterāņiem un katoļiem auga, līdz beidzot izpaudās 1665.-1667.gada trauksmainajos notikumos. …
