Tais senajos laikos, kurus neatcerētos pat mana vecvecvecvecmāmiņa, ja vēl būtu dzīva, nepazina ne Skaudību, ne Nesaticību, ne Nenovīdību. Pasaulē valdīja Miers un Labestība.
Zemes puķu dārzā saticīgi dzīvoja daudzi ziedi, arī Roze. Dienā viņa kopā ar citām puķēm sēdās lēnajās vēja šūpolēs, dalījās ar savām draudzenēm mazos noslēpumos, bet naktīs, pievērusi ziedlapiņas, sapņaini raudzījās zvaigznēs un domāja par Īrisu.…
