„Ir brīži, kad cilvēks vairās no gaismas – tam jānokāpj sevī vistumšākajos dziļumos, lai tiktu skaidrībā ar sevi un pasauli. Tādas ir arī priekšsvētku ziemas dienas: tās saplok blāvā krēslībā, lai pēkšņi uzziedētu Ziemassvētku brīnuma gaismā. Un, pieminēdami šīs debesu gaismas atgriešanos, mēs aizdedzināsim sev apkārt sveces un prieku.”
Veronika Strēlerte
Laiks, kad mēs sagaidām gaismu. Ziemassvētki pāršķeļ tumsu un atņem tai spēkus plesties plašumā. Tumsa ar gaismu cīnās, līdz pārliecinoši uzvar gaisma. Tas izpaužas rituālos, spēlēs, rotaļās, dziesmās. Dažādās ieražās.
Ziemassvētki – vieni no visgaidītākajiem, bet arī vieni no vispretrunīgākajiem svētkiem. Šī pretruna izpaužas folkloristiskajā, astroloģiskajā, reliģiskajā uzskatā par šo svētku svinēšanas laiku, tradīcijām un pamatojumu. Latvijā ir noteikta valsts svētku diena – 25. un 26. decembris. Ziemassvētku vakaru tradicionāli svin 24. decembrī.
Ziemassvētki ir seni svētki, kas svinēti, sākot ar 20. decembri, trīs dieniņas, trīs naksniņas, citviet pat nedēļu. Ziemassvētkus pazinušas visas Eiropas tautas jau sen pirms kristietības
Kristiānisms, pārceļot Kristus dzimšanu no 6.janvāra uz 25.decembri, centās tādā veidā piesaistīt visas nekristīgās tautas godāt kristus dzimšanu kā pasaules gaismas dzimšanu.
Ziemassvētki latviešiem ir auglības, cerības un gaismas svētki. No Saules, gaismas labvēlības atkarīga visa dzīve uz Zemes. Tas ir jaunas dzīvības sākuma laiks, kurā notiek daudz maģisku rituālu, kas nosaka tālāko dzīves labklājību, veiksmi.…
