1218. gadā dibinātās Sēlijas bīskapijas sēdekli 1225. gadā pārceļ uz Mežotni un, ievērojot to, ka Diacēzes svarīgākā daļa atrodas Zemgalē līdz pat 1225. gadam Sēlijas bīskapu dēvēja par Zemgales bīskapu (episcopus Semigallie vai Semigallorum), lai gan kūrijas oficiāli lietotais tituls bija Sēlijas bīskaps (episcopus Seloniensis). 1226. gada 21. martā, saskaņā ar Rīgas bīskapa Alberta lēmumu, kas pieņemts saziņā ar pāvesta legātu Modenas Vilhelmu (Wilhelm von Modena), par Sēlijas bīskapijas likvidēšanu un Zemgales bīskapijas nodibināšanu, Sēlijas otrais bīskaps Lamberts atsakās no Sēlijas zemēm un titula par labu Rīgas apgabalam, pagaidām saglabājot Sēlijas ienākumus. Kā kompensāciju viņš bez Mežotnes saņem arī Zemgales rietumu zemes un Zemgales bīskapa titulu. Visai zīmīgi ir tas, ka netika noteiktas jaunās bīskapijas robežas, lai gan kā bīskapam Albertam, tā Modenas Vilhelmam bija pāvesta piešķirtas tiesības robežas noteikt. …
