Bet dažreiz gribas kliegt un ārdīties. Par to- kaut spētu būt vienaldzīga pret sevi un visu pasauli. Problēma tāda, ka nekad nevar aizmirst rūpes un kļūt vienaldzīga un cieta kā klints. Dzīvot mierīgi un reizē garlaicīgi. Nedomāt ne par ko. Vienīgi zinu, ka šāds dzīvošanas veids nespētu darīt mani laimīgu, un varbūt tieši tāpēc rūpes ir tik ļoti nepieciešamas.…
