Jaundzimušajā krīzē kritiskās stadijas rodas, kad pieaugušā darbības programma orientēta uz aizliegumiem: neņemt bērnu uz rokām, nereaģēt uz raudāšanu u.c., kad tajā pat laikā bērna izturēšanās programma orientēta uz smaidu, raudāšanu, dudināšanu, kustību uzbudinājumu.
Septītā dzīves gadā bērns spēcīgi mainās. Mainās bērna seja. Bērns ātri aug, paaugstinās viņa izturība, muskuļu spēks, pilnveidojas kustību koordinācija. Liela nozīme ir CNS un iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, jaunām savstarpējām attiecībām to darbībā, tieši šinī vecumā sāk intensīvi darboties vairogdziedzeri. Pilnīgi iespējams, ka šis dziedzeris ir vainīgs tajā apstāklī, ka bērni ir emocionāli nenoturīgi, ka viņiem ātri mainās garastāvoklis. Šī vecuma bērns var kļūt nemierīgs, cenšas sevi „izrādīt”. Šīs izmaiņas vienā vārdā var raksturot kā patvaļīgas. Tātad bērna uzvedība iegūst patvaļīgu jeb tīšu raksturu. Septītā dzīves gada krīze ievērojama ar to, ka bērns no sociālo normu un cilvēku savstarpējo attieksmju apgūšanas pievēršas darbībai ar priekšmetu apgūšanu.…
