| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Iekšzemes kopprodukts un tā aprēķināšanas metodes | 5 |
| 1.1. | Pievienotās vērtības metode | 5 |
| 1.2. | Izdevumu metode | 6 |
| 1.3. | Ienākuma metode | 8 |
| 2. | Iedzīvotāju labklājības līmenis | 11 |
| 2.1. | Demogrāfiskie rādītāji | 11 |
| 2.2. | Nodarbinātība un bezdarbs | 13 |
| 2.3. | Iedzīvotāju ienākumi | 13 |
| 2.4. | Izdevumi un uzkrājumi | 15 |
| 2.5. | Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju | 17 |
| 2.6. | Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis | 18 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 19 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 20 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
SECINĀJUMI:
1. Iekšzemes kopprodukts atspoguļo ekonomikas attīstību, un, ja tas ar katru gadu pieaug, tad tas liecina par ekonomikas izaugsmi.
2. Aprēķinot IKP jāraugās, lai visi gada laikā saražotie labumi tiktu iekļauti aprēķinos tikai vienu reizi, jo lielākā daļa produktu iziet vairākas ražošanas stadijas.
3. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir viens no galvenajiem iedzīvotāju dzīves līmeni raksturojošajiem rādītājiem, jo no ražošanas, kas nodrošina cilvēka patēriņu, ir atkarīgs dzīves līmenis.
4. Lai aprēķinātu iekšzemes kopproduktu, tiek pielietotas trīs metodes: pievienotās vērtības, izdevumu un ienākumu metodes.
5. IKP tiek aprēķināts pēc izdevumu metodes, ja interesē galaproduktu un pakalpojumu patēriņš.
6. IKP tiek aprēķināts pēc ieņēmumu metodes, ja ir nepieciešamība gūt priekšstatu par ienākumu veidiem valstī un to lielumu.
7. Aprēķinot IKP korekti pēc izdevumu un ienākumu metodēm, iegūtais rezultāts nevar atšķirties.
PRIEKŠLIKUMI:
1. Lai palielinātu IKP ir jārod iespēja, kā palielināt iedzīvotāju – patērētāju ienākumi, jo tikai vairāk iedzīvotājiem patērētjot, var sekmīgāk palielināt IKP.
2. Lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni, kas savukārt palielina IKP, valstij pirmām kārtām būtu jādomā, kā palielināt iedzīvotāju ienākuma līmeni, jo palielinoties ienākumiem, iedzīvotāji var vairāk patērēt savai labklājībai un ērtībām, izklaidēm.
…
Iekšzemes kopprodukts ir gada laikā valsts teritorijā saražotais gala produkts neatkarīgi no ražotāju valstiskās piederības, t.i. aprēķinot iekšzemes kopproduktu, tajā tiek ieskaitīta valsts teritorijā saražoto galapreču un pakalpojumu vērtība neatkarīgi no tā, vai to ražošanā izmantoti pastāvīgiem iedzīvotājiem vai ārzemniekiem piederošie ražošanas resursi. Iekšzemes kopprodukts atspoguļo ekonomikas attīstību. Ja iekšzemes kopprodukts ar katru gadu pieaug, tas liecina par ekonomikas izaugsmi. Pareizai iekšzemes kopprodukta aprēķināšanai jāraugās, lai visi gada laikā saražotie labumi tiktu iekļauti aprēķinos tikai vienu reizi, jo lielākā daļa produktu iziet vairākas ražošanas stadijas. To var panākt, ja kopproduktu aprēķinos ņem vērā tikai gala produktu tirgus vērtību. Nav iespējams noteikt iedzīvotāju dzīves līmeni, izmantojot kādu vienu noteiktu rādītāju. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir viens no galvenajiem iedzīvotāju dzīves līmeni raksturojošajiem rādītājiem. Vispārējo labklājības līmeni nosaka iedzīvotāju ienākumu līmenis, kas savukārt ietekmē izdevumus un uzkrājumus. Iedzīvotāju dzīves līmeni atspoguļo arī sociālie un demogrāfiskie rādītāji, nodarbinātība un materiālās labklājības polarizācija, izglītības līmenis, dzīvojamā fonda platība uz vienu iedzīvotāju un citi rādītāji.
