Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 1.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 2.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 3.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 4.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 5.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 6.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 7.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 8.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 9.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 10.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 11.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 12.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 13.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 14.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 15.
  • Referāts 'Latvijas pilsonība', 16.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
  Kas ir pilsonība un kad tā radās?    5
  Pilsonības iegūšanas veidi    5
  Pilsonības zaudēšanas un atjaunošana    7
  Naturalizācijas noteikumi un ierobežojumi    9
  Naturalizācijas gaita    11
  Secinājumi    13
  Izmantotie avoti    14
Darba fragmentsAizvērt

Kas ir pilsonība un kad tā radās?
Pilsonis ­(vāc. – Staatsbürger, angl. – citizen, franc. – cituajen) ir persona, starp kuru un viņa valsti pastāv laikā un telpā noturīga juridiski politiska saikne, kam raksturīga pilsoņa uzticība savai valstij, augstāko iespējamo citu pienākumu un tiesību kopums starp viņu un viņa valsti.1
Pilsonības institūts sākotnēji veidojās senajās demokrātijās, viduslaiku brīvpilsētās un republikās, bet mūsdienu izpratnē tas radās tikai ar Lielo franču pilsonisko revolūciju. Pilsonības saiknes ar valsti politiskais raksturs izpaužas apstāklī, ka pilsonim ir augstākā iespējamā politiskā tiesībspēja, tam jābūt patstāvīgi politiski uzticīgam savai valstij un gatavam aizstāvēt to, nežēlojot pat savu dzīvību.Pilsonības saiknes noturīgums vai patstāvīgums laikā nozīmē to, ka cilvēka pilsonība kā tiesību un pienākumu kopums darbojas patstāvīgi no personas dzimšanas līdz nāvei vai arī no pilsonības iegūšanas līdz zaudēšanai.Pilsonības noturība telpā nozīmē, ka indivīds nepārstāj būt valsts pilsonis tikai tāpēc vien, ka viņš uz laiku vai pavisam atstājis savu pilsonības valsti.Jebkura valsts ir ieinteresēta iespējami lielākā sev politiski uzticīgo iedzīvotāju, respektīvi, pilsoņu, skaitā, kas ļauj tai maksimāli efektīvi realizēt savu politiku.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants