Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Šitake bioloģija', 1.
  • Referāts 'Šitake bioloģija', 2.
  • Referāts 'Šitake bioloģija', 3.
  • Referāts 'Šitake bioloģija', 4.
  • Referāts 'Šitake bioloģija', 5.
  • Referāts 'Šitake bioloģija', 6.
  • Referāts 'Šitake bioloģija', 7.
  • Referāts 'Šitake bioloģija', 8.
  • Referāts 'Šitake bioloģija', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Šitakē sēnei dažādās valstīs ir atšķirīgi nosaukumi. Daži no tiem: zeltītā ozolu sēne ( Golden Oak Mushroom), melnā meža sēne (Black Forest Mushroom), melnā sēne (Black Mushroom), Ķīnas sēne (Chinese Mushroom). Ķīnā tās sauc par Shian-gu un Hoangmo.
Šitakē zinātniskais nosaukums ir Lentinula edodes (lentis-lēcveida cepurītes forma un edodes-ēdamas) (Stamets, Chilton, 1983). Sakuma šitake bija aprakstita kā Agaricus edodes (Berkley, 1877). Vēlak dažādos laikos to pieskaitīja Collybia, Armillaria, Lepiota, Pleurotus, Lentinus ģintīm. Tikai 1975. gadā (Pegrel, 1975) tā ieguva pašreizejo nosaukumu Lentinula edodes. Lentinula edodes pieder pie bazīdijseņu nodalījuma (Basidiomycota) himēnijsēņu klases (Hymenomycetes), pūkaiņu rindas (Triholomatales) un pūkaiņu dzimtas (Tricholomataceae).
Bazidiomicētes jeb bazīdijsenes (Basidiomycota) ir plasa augstāko sēņu grupa. Bazīdijsēnēm sporas veidojošais orgāns ir bazīdija. Citam sēnēm-askomicētē jeb askusēnēm (Ascomycota) sporas veidojas somiņās jeb askos. Tajās parasti veidojas noteikts askusporu daudzums.
Bazīdijsēnēm uz bazīdijas izvietojas bazīdijsporas. Bazīdijsporas ir haploīdas vienkodola šūnas, kuras pēc nobriešanas noraisās no tieviem kātiņiem-sterigmām. Bazīdijsporas ir sēņu haploidālā paaudze, un no tām attīstas haploidālais jeb pirmējais micēlijs, kura šūnās ir viens kodols (Tokimoto, Komatsu, 1978).…

Autora komentārsAtvērt
Atlants