Krimināltiesību pārkāpums pēc savas būtības ir tāda rīcība vai uzvedība, kas pēc sava rakstura un orientācijas ir pretēja tiesiski pamatotai rīcībai un uzvedībai. Tiesiski pamatota uzvedība, savukārt ir: sabiedrībai noderīga darbība, kura saistīta ar tiesību izmantošanu un neizmantošanu (ja to pieļauj likums) un juridisku pienākumu pildīšanu. Tiesiski pamatota uzvedība ir saistīta ar tiesību normām un tajās ietverto prasību ievērošanu. Tiesību pārkāpuma noliedzošais raksturs izpaužas tajā apstāklī, ka:
1) tiesību pārkāpums nav sabiedriski noderīgs, un bieži pat nodara kaitējumu sabiedrībai un tās locekļiem;
2) taču kaitējums ir nosacīts, jo tiesību pārkāpuma formā cilvēks nepilda savus pienākumus un to nepildīšana noved pie tiesību pārkāpuma.
Izdarot tiesību pārkāpumu cilvēks pārkāpj citu cilvēku un sabiedrības kopumā tiesības, realizējot savas tiesības uz citu personu tiesību rēķina - tiesību nesaskaņošana. Tiesību pārkāpums izraisa juridisku atbildību (tā ir gradēta).
Tiesību pārkāpuma sastāvs - ir to nepieciešamo elementu kopums, ar kura palīdzību tiesību pārkāpuma esamība tiek konstatēta, un šis pats elementu kopums arī zināmā mērā nosaka katra tiesību pārkāpuma kvalifikāciju.…
