Psihologu vidū nav vienota uzskata ne tikai par personības būtības izskaidrojošo teoriju, bet arī par tās definīciju, parasti personības definīcijas galvenās tēzes atbilst konkrētās skolas teorētiskajām koncepcijām.
Es pieņemu šādu personības definīciju:
Personība ir cilvēks kā apzināts sabiedrības loceklis, ar savām individuālajām rakstura īpatnībām, interesēm, temperamentu, spējām un citām individuālajām iezīmēm un īpašībām. Cilvēka personība formējas uz dabīgajām īpašībām aktīvā mijattiecību procesā ar sociālo vidi un darbību. Personības galvenais uzvedības un attīstības virzītājspēks ir cilvēka motīvi un vajadzības.
Tāpat psihologu vidū nav vienota uzskata par personības veidola aprakstu un teorētisko skaidrojumu, kā arī par personības definējumu, autoru koncepcija atbilst tam psiholoģijas virzienam un konkrētās skolas teorētiskajām atziņām, kuru viņš pārstāv.
Dažādu psiholoģijas skolu pārstāvji ir izveidojuši dažādus, atšķirīgus personības modeļus. Analizējot šo dažādo pieeju personības teoriju skatījumus rodas pat bipolāras atziņas par cilvēka psihi, psiholoģiju un personību.
Lielu ieguldījumu psiholoģijas zinātnē devuši Olports, Ketels un Aizenks. Viņi pievērsās personības iezīmju teorijai. Starp personības iezīmju teorētiķiem nav viena izteikta līdera. Katra pieeja ir ar kaut ko atšķirīga. …
