Tiesību normas ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīga rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulē sabiedriskās attiecības un to izpildi garantē valsts. Tā ir vispārējs noteikums, kas regulē cilvēku uzvedību un rīcību sabiedrībā. Tiesību normas kā pamatelementus ikvienā tiesību sistēmā ir nepieciešams klasificēt noteiktās grupās, lai apjomīgais tiesību normu kopums būtu pārskatāmāk, vienkāršāk apgūstams un pielietojams. Tiesību normu klasifikācija mēģina izzināt to regulējušas īpatnības, noskaidrot dažādu atšķirīgu normu vietu tiesībsargājošajā mehānismā, kā arī noskaidrot normu sistemātiskas īpatnības un to mijiedarbību. Tiesību normām ir daudz un dažādi klasifikācijas veidi.
Viens no šādiem veidiem ir tiesību normu klasifikācija pēc tiesību nozarēm (Civiltiesību, Krimināltiesību tiesību norma u.t.t.). Pēc izdevējas iestādes izšķir trīs tiesību normu veidus: likuma normas, likumpamatoto aktu normas un deleģētās likumdošanas normas. Tiesību normas pēc to spēkā esamības noteiktā teritorijā tiek iedalītas republikāniskās un vietējās nozīmes normās. Tiesību normas tiek klasificētas arī pēc to personu loka, uz kurām tās attiecas. Tiek izdalītas vispārējās (attiecas uz visām personām, kuras dzīvo attiecīgajā teritorijā) un speciālās normas (attiecas uz noteiktu personu loku).…
