Pārskats par 1934.gadu pēc laikraksta "Jaunais Vōrds"

„Jaunais Vōrds” 1934. gads
Latgales laikraksts „Jaunais Vōrds” tika izdots no 1931. – 1940. gadam. Laikraksts tika iespiests Rīgā, akciju sabiedrības „Riti” grāmatu iespiestuvē, vēlāk to iespieda grāmatu iespiestuve A. – S. „Rota”. Pēc partiju apvienošanās „Latgales Demokrātiskās zemnieku apvienības” un „Latgales Progresīvās apvienības” laikraksti „Jaunō Straume” (Jaunā Straume) un „Zemnīka Ziņas” (Zemnieka Ziņas) no 1931. gada jūlija neiznāca un to vietā radās „Jaunais Vōrds” jeb „Jaunais Vārds”.
Sākotnēji „Jaunais Vārds” bija Latgales Zemnieku progresīvās apvienības laikraksts, bet ar 1934. gada 17. maiju – Latgales zemnieku laikraksts, ar 1935. gadu laikraksta izdevējs bija Vladislavs Rubuļs. 1937. gadā „Jaunais Vārds” izdevējs bija Jānis Rubuļs un 1940. gadā Latgales laikraksts zemniecībai un strādniecībai. Sākumā laikraksts iznāca divas reizes mēnesī, ar 1932. gadu reizi nedēļā, Bet ar 1934. gadu atkal divas reizes nedēļā.
Es veikšu gada pārskatu par 1934. gadu, bet tas nebūs pilnīgs, jo trūkst 9 numuri no 26. – 35. numuram. Laikraksts ir 48 – 53 cm liels un aptuveni 4 – 10 lpp apjomīgs.
Šis laikraksts ir par zemnieku varu un labklājību. „Jaunais Vārds” viens numurs maksā 0,06 ls. Laikrakstu var arī abonēt uz pusgadu, kas izmaksā 0,75 santīmus, bet gadā 1,5 ls. „Jaunais Vārds” redakcija darbojas katru dienu, izņemot trešdienās, svētdienās un svētku dienās. Dažādi uzņēmumi, cilvēki varēja ievietot arī sludinājumus, kas varēja izmaksāt no 0,25 – 1ls lielas summas.
Šis laikraksts ir domāts Latgales novada cilvēkiem, jo ir rakstīts latgaliski, kas lasāms latgaliešu dialektā. Avīzē tiek apskatīti ne tikai Latgales apriņķa svarīgākie jaunumi un ziņas, bet arī īsi, koncentrēti aprakstīti notikumi Latvijā un arī ārzemēs. Šis laikraksts sniedz vispārējus notikumus par katras nedēļas notikumiem valstī, lielākoties par to, kas saistīts ar zemniekiem, viņu darbu, interesēm un arī labklājību.
Latgaliešu valoda ir interesanta, bet nav īpaši grūti lasāma, vienīgi tad, kad ir kāds tā laikmeta nosaukums, kuru nezinu un nevaru pareizi iztulkot. Var just arī valodas dažādību. Daudz mīkstinājumu zīmes un reizēm var just līdzību ne tikai ar latviešu valodu, bet arī ar krievu valodu - „moz leidzēs” iztulkojot latviski: „varbūt līdzēs”. Šo saistību ar Krievu valodu var saistīt ar vēsturiskiem notikumiem, kad Latgale bija vienīgais Latvijas apgabals, kurš visilgāk bija zem Krievijas impērijas jūga, līdz ar to šajā apgabalā notika asimilācija. Šī laikraksta rakstu autori neatkārto personu vārdus, ja viņi vienu reizi jau ir uzrakstījuši, piem., Jānis Akuraters, tad turpmāk tekstā viņa vārds parādīsies ar iniciāļiem – J.K.
…