Vērtējums:
Publicēts: 28.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 1.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 2.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 3.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 4.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 5.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 6.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 7.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 8.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 9.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 10.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 11.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 12.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 13.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 14.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 15.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 16.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 17.
  • Prezentācija 'Termoregulācija un adapcija', 18.
Darba fragmentsAizvērt

Termoregulācija
Organisma dažādu fizioloģisko procesu un uzvedības vadība ar mērķi saglabāt dzīvības norisēm optimālu ķermeņa temperatūru.
Nepieciešama, lai notiktu normāla metabolisma procesu norise, jo fermenti darbojas tikai noteiktā tº .
Virspusējos audos tº mainās no 36º C → 28 º C.
Temperatūra ir visaugstākā pēcpusdienā, bet viszemākā - agri no rīta.
Ķermeņa temperatūras stabilitāte var saglabāties tikai tad, ja siltuma produkcija un siltuma atdeve ir līdzsvarā.
Siltasiņu un aukstasiņu dzīvniekiem termoregulācija atšķiras.
Polārlācis
Polārlācis ir lieliski pasargāts no aukstuma ne tikai ar savu balto kažoku, bet arī ar tauku slāni, kas sasniedz 10 cm biezumu.
Polārlāča kažoks ir dubults, tam ir bieza pavilna un garāka akotspalva, kas sargā kažoku no mitruma. Tās garums ir apmēram 5 - 15 cm, kas klāj visu ķermeni.
Polārlāča kažoks mainās lēni, laikā no maija līdz augustam, un tas nekad nav tumšs kā citiem arktiskajiem dzīvniekiem.
Paliekot lācim vecākam, tā baltais kažoks sāk dzeltēt. Nebrīvē siltos un mitros apstākļos akotspalva var iegūt pat zaļganu toni, kas liecina, ka kažokā ir iemitinājušās aļģes un tur vairojas.
Tēviņiem uz priekškājām ir izteikti garas spalvas, kuru garums pieaug, paliekot lācim vecākam. Tās pārstāj augt , kad lācis sasniedz 14 gadus.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants