| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 2. | Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija | 7 |
| 3. | Galvenie starptautiskie minoritāšu tiesību dokumenti | 8 |
| 4. | Starptautisko cilvēktiesību dokumentu piemērošanas pamatjautājumi Latvijā | 9 |
| Secinājumi | 14 | |
| Bibliogrāfijas saraksts | 16 |
Cilvēka tiesību kā valsts un starptautisko tiesību veidošanās ir cieši saistīta ar sabiedrības, valsts, tās institūtu, filozofijas un vispārējo tiesību attīstības vēsturi. Tās nav skatāmas ārpus konkrētās vēsturiskās situācijas un sabiedriski politiskās formācijas.
Noteikts tiesiskais statuss katram sabiedrības loceklim, tātad nosacīti zināms „cilvēka tiesību līmenis” sabiedrībā bija jau pirms valsts rašanās. Tas izveidojās no katra dzimtas un kopienas locekļa individuālajām un kolektīvajām tiesībām un pienākumiem pret savu dzimtu, kopienu un cilti.
Daudzas demokrātiskas idejas, kas tagad veido cilvēka tiesību pamatprincipus, bija pazīstamas jau senajās sabiedrības formācijās, bija nostiprinātas rakstītajos likumos un aprakstītas daudzu laiku autoru darbos.
Mūsdienu cilvēktiesību idejas radās tikai apgaismības un pilsonisko revolūciju laikmeta filozofu darbos, kuri savukārt bieži savas idejas patapināja no seno grieķu un romiešu darbiem. Tās tika tālāk attīstītas 19. un 20.gadsimta antimonarhisko un sociālo revolūciju ietekmē, valstu un tiesību reformu progresīvas attīstības gaitā. Tāpat kā citās starptautisko tiesību attīstības jomās, starptautisko cilvēka tiesību attīstības jomās, starptautisko cilvēka tiesību kodifikācija sākās 19. un 20.gadsimta mijā. No 20.gadsimta sākuma līdz tā vidum starptautisko cilvēka tiesību attīstība un kodifikācija notika pārsvarā Starptautiskās darba organizācijas ietvaros.…
Cilvēktiesību nepieciešamību nosaka tas, ka, tikai ievērojot tās, var nodrošināt ikviena cilvēka pašcieņu, taisnību un mieru. Tikai ievērojot cilvēktiesības, var novērst cilvēku neapmierinātību, sašutumu, atturēt viņus no barbariskās rīcības, var izveidot sabiedrību, kur nodrošināta vārda un pārliecības brīvība, kur cilvēki būtu brīvi no bailēm un trūkuma. Cilvēktiesību ievērošanu aizstāv mūsdienu demokrātiskās sabiedrības, jo uzskata, ka cilvēktiesības atspoguļo šo sabiedrību galvenās vērtības- personas brīvību un spēju uzņemties atbildību.
